Sloka 261

६१. 261.

अमावास्यां चतुर्द्दश्यां पौर्ण्णमास्यष्टमीषु च

ब्रह्मचारी भवेन्नित्यममृतस्नातको द्विजः६१॥

amāvāsyāṁ caturddaśyāṁ paurṇṇamāsyaṣṭamīṣu ca,

brahmacārī bhavennityamamṛtasnātako dvijaḥ.

Seseorang yang benar-benar Brahmacari tidak mendekati wanita pada hari-hari pertama dan bulan purnama serta pada hari-hari kedelapan dan empat belas dari dua minggu lunar, ia disebut sebagai seorang amṛtasnātaka.

Nihan tācāra nikang sang brāhmaṇa, yan ring amāwāsyā, caturdaśī, ring pūrṇamā, ring aṣṭamīkāla kunĕng, brahmacārya juga sira, haywa parĕking strī, ngaraning brata mangkana, amrĕtasnātaka.

Inilah prilaku seorang brahmana, pada saat Tilem (bulan mati), pananggal atau panglong keempat belas (caturdaṣī), hari Purnama, maupun pada penanggal atau panglong kedelapan (aṣṭamīkāla), maka ia benar-benar melakukan brahmacari, tidak dekat pada wanita, nama brata yang demikian adalah amṛtasnātaka.

There are no reviews for this eBook.

0
0 out of 5 (0 User reviews )

Add a Review

Your Rating *

Sloka Lainnya

Sloka 233

येसां न पचते माता येसां न पचते पिता । उच्छेष्टं येऽभिकांक्षन्ति तेषामेतन्महासुखम् ॥२३३॥

Sloka 234

दुर्ब्बालर्थं बलं यस्य त्यागार्थं च परिग्रहः । पाकश्चैवापचितार्थं पितरस्तेन पुत्रिणः ॥२३४॥

Sloka 235

अनु तं तात जीवन्ति ज्ञातयः सह बान्धवैः । पर्ज्जन्यमिव भूतानि द्रुमं स्वादुमिवाण्डजाः ॥२३५॥

Sloka 236

श्रीमन्तं ज्ञतिमासाद्य यज्ज्ञातिरयचीदति । दग्धवृक्षं मृग इव सादनं तस्य निन्दति ॥२३६॥

Sloka 237

षत्वारस्ते तत गृहे वसन्तु श्रियाभिभूतष्य गृहस्थधर्म्मे । दिनो ज्ञतिश्चावसन्नः कुलीनः सखा दरिद्रो भगिनी चानपत्य ॥२३७॥

Sloka 238

अकर्म्मशीलं च महाशनं च लेकद्विष्टं बहुमायं नृशंसं । अदेशकलज्ञमर्निष्टवेषमेतान् गृहे न प्रतिवासयेत ॥२३८॥

Sloka 239

ऋत्विक्पुरोहिताचार्य्याः शिष्यसम्बान्धिबन्धवाः । सर्व्वे पूज्याश्च मान्याश्च श्रुतवृत्तोपसंहिताः ॥२३९॥

Sloka 240

उपाध्यायं पितरं मातरं च येऽभिद्रुह्यन्ति मनसा कर्म्मणा​ व । तेषां पापं भ्रूनह्त्याविचिस्तं नन्यस्तस्मात् पापकृच्चास्तिलोके ॥२४॰॥

Sloka 241

शरीरमेतौ कुरुतः पीत माता च भारत । अचार्यशास्ता या जातिः स दिव्या साजरामरा ॥२४१॥

Sloka 242

लौकिकं वैदिकं वापि तथाध्यात्मिकमेव च । यस्माच्चाधीयेत नरस्तं पूर्व्वमभिवादयेत् ॥२४२॥